‘come and make me new’

ik dienu arvien vairāk pārsteigta, cik rūpīgi tiekam mainīti. mainīti līdzībā. vislabākajā – Jēzus līdzībā. neaprakstāmā ( < šo vārdu es uzsveru) mīlestībā un mierā.

joy comes in the morning

[19:38] aauce: un vakardiena, domāju, vienkārši bija labs solis Dieva mīlestībai manī uz priekšu, jo tas, ko šodien piedzīvoju, tas kā mani uzrunāja vārdi Bībelē, tas kā varēju ar to padalīties draudzē, tas, kādu mieru man dod situācijās mājās, tas kādu mīlestību spēju just pret apkārtējiem ļooti atsver to emociju gammu vakar, bez kuras tas viss tā nerisinātos.

Un tas viss nebūtu noticis bez reizēm pat ļoti skaļa pārdzīvojuma. Viņš ir dzīvs, viņš darbojas, un galvenais darboties arī pašam – piesaukt un lūgt – tad viss notiek, sāpīgāk/mazāk sāpīgi, bet notiek – un ar varenām uzvijām. Paldies Tētim.

saulevejs.jpg

šodiena bija par sauli un vēju. par puteni vējā. bet iekšā un acīs prieka ūdenskritumi plūst, jo sajūta – dzīvības, atmiņu un cilvēcības sajūta iekšā šodien uzziedējusi kā miilzu koks pavasarī. elpa patīkami smaga un jā, ir tāds labs vārds – neaprakstāmi.

mierā maģiski

.

[19:11:27] : caw…ka iet ?

[19:14:50] aauce: heisā, saulīt (:
klājas lieliski un tā teikt Lieli – nezinu, kā lai citādi pasaka, jo it kā katru dienu dzīvoju mierīgi un kā parasti pa skolu, mājām un daudzajiem darbiem, tomēr tā dzīvošanas sajūta tāda brīnumaina (šī vārda tiešākajā nozīmē) – pilna brīnumu

dienas aptvītas ar ‘lights will guide you home’ un es vēl nesaprotu kamdēļ, bet tas no visām pusēm nāk.
bet no pašas jau trīs dienas reibinoša miera un sajūtu deja virmo. tāda mazliet nekontrolējama, kas acis liek aizvērt un lūpu kaktiņus pacelt. bet kamdēļ tā un kas tas – arī to vēl nesaprotu. Kaut kas Liels un ar šo apziņu, ka zinu, kas tas Lielais manī ir arī mierā dzīvoju. Mīlu. Apkārt mīlu. Dievu iekšā mīlu. (:

sleep well

.
Sen nebiju piedzīvojusi ko tik lielu. Nu pareizāk sakot – izdzīvojusi:
Nu jau teju stundu esmu pamodusies no sava šīs nakts sapņa, bet sajūta, tā emociju deja, kas notiek manī iekšā, nav rimusies. Sapnis jau pierakstīts, un tomēr salīdzinoši ar iepriekšējo reizi, nevaru konkrēti izteikt, kamdēļ tas tik ļoti ļoti vēl palicis manī – laikam pirmo reizi tik ļoti piedzīvoju (izdzīvoju) ko nozīmē pārdzīvot lielu notikumu – dzīvu un patiesu katastrofu, ar kādu kopā; ko nozīmē abiem būt vienam otram un vēl ar Dieva klātbūtni; izdzīvoju to, ko nozīmē apziņa, ka, esot vienam, jebkuram no mums būtu bijis grūtāk.
Bet patiesībā tas viss – neaprakstāmi.

un nu jau šis ir aizgājis līdz manai zemapziņai un to apķēris: “cilvēks cilvēkam”

 

Alexi Murdoch – Orange Sky

cilvēks cilvēkam

.

https://vimeo.com/57302237

video par draugiem
es pat nezinu ko teikt. cilvēks cilvēkam. un tas nozīmē daudz, tik daudz, ka gandrīz visu – mums katram. jo vairāk abos virzienos iet, jo vieglāk jūties, labāk jūties, laimei jūties un mīlestībai jūties, jo Dievs mūs nav radījis vienpatībai, tamdēļ ir tik skaisti, ka esam cits citam – visi visiem

Martai vakarnakt teicu kā šī bilde savā vienkāršībā ir galīgi lieliska – par to kā izdziedam dienas, izdziedam prieku Tētim. Un Marta teica: “Jā, jūs tur trijatā”
Tiešām, vienmēr Tā neaprakstāmajā klātbūtnē ..

and I realize ..

.
Lūgšana, kas atverās pati no sevis. Negaidīti un pēkšņi nekas vairs no apkārtējā nav tik svarīgs, kā pirms mirkļa, bet tu vienkārši nokrīti ceļos, pati nesaprazdama kā tik pēkšņi. Bet tas tamdēļ, ka pavisam neuzkrītošā ikdienas brīdī Tev pieskarās Tā, ka tu līdz sirds dziļumiem saproti un aptver ko ir nozīmējusi un vēl vairāk – ko vēl arvien nozīmē šī nebeidzamā mīlestība, kas dāvāta. No pārsteiguma pašai sev par tik pēkšņu momentu tu spēj tikai laimē un neizsakāmā pateicībā slavēt un teikt šo ‘paldies’, kas vienmēr šķitis par mazu, lai to visu izteiktu.. Lai izteiktu to brīvību, to mieru, to mīlestību, to spēku, to piedzīvoto, to gaidāmo, to sajusto, to izjusto.. lai izteiktu to kas Tevī ir sācis dzīvot, jo esi to ielaidis. Neaprakstāmi ..
Un tad tu lūdz, jo tas tik ne prā tīgi sāp – redzēt kā cilvēki dzīvo skumjās – skumjās, sāpēs un asarās, kas lietas dzīvē bez Tēva. Sāp redzēt pa kuru ceļu sirdis izmiglotas meklē un turpina iet.
Un tu nespēj, vienkārši nespēj valdīt saviļņojumu, valdīt no siltumu, kas laužas ārā dēļ tā, ka pati esi izrauta no tā visa – ka esi izrauta no šī aklā ceļojuma.

Es mīlu, es tik ļoti ļoti ļoti mīlu, un nespēju teikt vēl ko citu. Šajā brīdī nemaz nespēju dzīvot kam citam. Sajūta neaprakstāmi piepildīta un pārpildīta, kā vēl nekad. Ieelpa tik DZĪVA kā vēl nekad, sirdspuksti tik skanīgi kā vēl nekad. Mīlu. No visas sirds  Mīlu.
Es mīlu Tevi, Jēzu.

“Tur, kur prāts izvēlas ignorēt mīlestību kā attiecību pamatu, tur sākas ciešanu pilns ceļš uz pašu cilvēku radītu elli.”

You’re beautiful

.
Marta māsa pastāstīja stāstīja tā:

“Traki aptvert ka dzīvi mērām ar laiku, nevis mīlestību.
Iedomājies tikai šo –
Mīlestība ir kā okeāns un kad mēs par to stāstām kādam , vai to paši izpaužam mēs to varam izpaust tikai tik daudz kā – pasmelt ar krūzīti okeānu/okeānā. Parādot Tev krūzīti ar ūdeni un sakot, ka tas ir okeāns ticamība maza, vai okeāna pilnības aptveršana nekāda. Nu mēs tādi bišķi – blind actors esam.
Bet esam! Mēs esam!”