l
Maijs 28th, 2012 § 1 komentārs
.
“Tiesa jau ir, ka tā vienkārši Dievu zaļā glāzē nevar ieraudzīt” – šo teikumu (un nezinu, kā dēļ tieši šādu) sapnī teica, šķiet, pasaules skaistākais un brīnišķīgākais bērns. dzīvoju ar miiiilzu mīlestību gan apziņā, gan zemapziņā. čava
un ja tu atnāksi ciemos tuvākajās dienās, tad es tev uzcepšu pankūkas.
un vēl attapos, ka tik ļoti atturos no jebkāda veida plānošanas, ka kabatā nesēž neviena pati festivāla biļete.
tomēr kas par to – sazinkur ceļi uz to brīdi aizvedīs.
mīli, dziedi un lido ! (:
p.s. marta, es tevi diktidikti gaidu mājās
tev ir iespēja
Maijs 14th, 2012 § 1 komentārs
.
smaidīt
neaptverami mīlams pavasaris šis un pasaule šī
arī, kad ar ainu, skolas brīvību baudot, apsēžas pelēku māju ieskautā, zaļā pieskolas pagalmā
basām kājām un siltums.
un ilgas pēc mājām tikpat neaptveramas.
tomēr ir jauki, sēžot uz zemgales palodzes, priecāties + pasmieties par reiz radītām atmiņām, smaidīt par mirklīgo siltumu un sajūsmināties par to, ka jau pēc nedēļas soļus speršu cēsu ielās – laime visā VISĀ laika telpā.
un kā es edmundam teicu : ’lieliski’ ir diezgan spēcīgs vārds – tas derēs
tāpēc: lieliski!
raksta auce, ļoti ļoti ļoti mīlot mūsu Tēvu.
č
dziedi
Maijs 1st, 2012 § 1 komentārs
.
Māris Čaklais Imanta Kalniņa Lilioma dziesmā pareizi un skaisti jau vien rakstīja, gan par baltajām akācijām, gan par brīvību, gan “ Tikpat labi bez alus var noreibt - No vistukšākās pudeles dzert” jo redz, arī sēžot zem visskaistākajām debesīm uz sapuvušas pērnā gada zāles var noreibt (whuuhā!)
nu bet Jā!
un redz – tev ir dota brīvība smaidīt un spēja smaidīt, tāpēc atliek tikai domāt ‘kāpēc gan ne’ un darīt
č
tu neesi tas, ko tu nedari – u know
Aprīlis 26th, 2012 § Komentēt
.
Māris Ķirsons
“Tu neesi tas, ko Tu nedari!”
garais starpbrīdis, saules pielieta biblioteka, skolas biedri un augšupminētā mācītāja + psihologa + kā viņš teica ‘slēpotāja’ vadīta lekcija, kura būtu patikusi arī Tev. Vienrezējs cilvēks, ar vienreizēju humoru, štrumbantēm un patiesības uztveršanu. (:
pirms lekcijas:
“mājās kaķis ir? attiecības ar viņu labas? tad vari iet projām, beigās tā pat teiksi, ka to visu jau zināji.”
lekcijas sākums:
“kas tu esi?” “esmu brīvs cilvēks”
lekcijas beigas (ar secinājumu, ka tu esi tas, ko tu dari):
“un kas tu tagad esi?” “skanēs muļķīgi, aj, bet, ja es esmu tas, ko daru, tad jau es esmu mīlestība”
un nē, es neteikšu to, ko daudzi teica – dizainere – māksliniece – nē. bet ir vairāk kā pareizi vadīties pēc savām patikām, savām domām, SAVĀM jūtām, nevis citu. Un Tu to zini.
čau – skaistu un vēl mazliet neprātīgi skaistu Tev šodienu (:
un pēc tam izliecies pa skolas ceturtā stāva logu un tausti pumpurus, un vēl vairāk vēl un vēl izjūti pavasari. lieliski! un pēc tam lec uz sava rumaka un ripo ripo pa saules apskalotajām ielām. lieliski!
ēnas un izgaismots
Aprīlis 19th, 2012 § Komentēt
.
[1:40:33] aauce: ārā ir nakts – silts (ok, tikko paskatījos, ka ir trīs grādi,bet..) , es biju uz riteņa ar daci uz vēlviena, braucām pa tukšu brīvības ielu, un savā pagalmā (gaismu neielenktā) es mīlēju sava pagalma griestus. mīlot Debesis. (:
skotijas saule satika sienu
plkst. 4:30
Aprīlis 14th, 2012 § 1 komentārs
.
[2:36:50] aauce: pilnīgā naktī eju cauri centram – cauri tiešām daudz dažādiem bariem un man nav ne bail ne kā. tas ir super. no emotions, vēl bija liels rimi iepirkuma maisiņš, sigur ros ausīs un vnk uztvēru visu apkārtējo, no tā nebīstoties.
[2:38:09] marta: varbūt tā ir staigāšana Mīlestībā
[2:39:22] aauce: vou
skolā mētājas uzraksti:
suņa sapņi
Marts 17th, 2012 § Komentēt
.
ak, Jēziņ, cik tas ir skaisti. Cik skaisti ir šeit būt un tieši šeit sajust. Beidzot atkal sajust mieru ar pienu. Šeit var atcerēties un te pat blakus sajust tīro dzīves skaistumu un mīlestību. Ak, man šo vietu vajadzēja, nosaukumam nav nozīmes, bet svarīgs ir skats aiz loga, kad lielas dzīvokļa mājas sienas vietā ieraugu takas un kokus un putnus un un. Svarīga ir pagātnes un vieglas bezrūpības piegarša, lai gan vēl vairāk ir jārūpējas par visu apkārtējo mīlestību.. (un man suns šobrīd miegā klusi rej) Ir brīnišķīgi rūpēties.
Pavasaris saka, ka jau divas nepārtrauktas nedēļas lielpilsētas centrā ir par daudz, nu jā, ir, tāpēc arī ilgas ir, nu jā ir. Ilgas pēc dabas (un ne tikai) – pirms šī mācību gada laikam tā īsti man nemaz nebija zināms, kas tas ir. Un tev ir? (un mans suns šobrīd miegā klusi gremo – klakšķina zobus). “God put a smile upon your face”
un ak, cik no sirds un smaidu atvērtas šeit ir sarunas. Justies brīvi? To tas man nozīmē?
Uz manu jautājumu par dziedāšanu pie mašīnas stūres, mamma šajā nedēļā pateica ko tādu, ko par viņu nezināju “jā, tāda es vienkārši esmu – no rītiem pamostos laimīga”. Tik ļoti skaista patiesība par šo pateikto. Patiess, neskatoties uz visu, ak (:
Un šodien ja ne laimi, tad sirsnīgu prieku nozīmē šīvakara kadrs – suns jau noguris guļ pie kājām, kamēr gaidu, kad apcepsies pankūka. Radio iedziedās pavisam sveša un es jau tagad neatceros kāda dziesma, un pavisam mierīgi ar kāju sāku līdzi sist ritmiņu, tad ar rokām, tad spēcīgāk, tad arī suns saausās, tad viņš pieceļas, aste luncinās, es turpinu aktīvāk un nu mēs jau abas esam kājās un, man dziedot līdzi svešajai dziesmai, ar Artu (suns) dejojam un griežamies pa virtuvi. Beigās aplausi. Nu skaista bija šī pāra deja. Dzīvnieku mīlestība ir skaista, ne?
Haotiski tas viss, bet.. bet ar smaidu.
Nē, mājās es neesmu, ne šoreiz. Ne šoreiz mani mierina cēsu pasakainās (tiešām!) ielas.
Šoreiz pie tēta, pie manas vīrišķīgi stiprākās sirsniņas puses – līgatnes mežu malās. ar dabu dabu dabu. Labu dabu.
Tomēr
kaut kam manī tās ir mājas, esmu pārliecināta.
Arlabunakti (un miegā smagajai suņa elpošanai klāt nāk arī uz silta purna nolikta vakara buča)
Tas viss augšup ir tik ļoti ar ziedošām pļavām, bet vai tad tas tik slikti.
bieži pat bērnam būt ir skaisti būt (:
low rising
Marts 12th, 2012 § 1 komentārs
atradu ar zīmuli pierakstītu divsimt divdesmit otrajā lapaspusē iekš ‘trīs draugi’
mīlu, kad var tā brīvi pierakstīt
